Turpmāk Satversmes aizsardzības biroja (SAB) juridiskā adrese būs Straumes iela 1, Rīgā.
Saziņa ar SAB saglabājas līdzšinējā formā – pa tālruni, e-pastu vai, iepriekš vienojoties par apmeklējumu, klātienē. SAB lietvedības tālrunis: 67025407, e-pasts:  pasts@sab.gov.lv. Detalizēta kontaktinformācija pieejama <a href="https://sab.gov.lv/kontakti/">šeit</a>.
Apmeklētājiem un kurjeriem iekļūšanai SAB teritorijā jāizmanto ieeja no Upes ielas puses.
Ierodoties SAB, jāuzrāda personu apliecinošs dokuments (pase vai identifikācijas karte) un jāiziet drošības pārbaude. 
SAB telpās aizliegts ienest mobilos tālruņus, kā arī citas ierīces un datu nesējus, ar kuriem vai kuros var ierakstīt, saglabāt, pārraidīt vai uztvert informāciju, kā arī ieročus un jebkādus priekšmetus vai vielas, kas var tikt izmantoti uzbrukumam un var radīt apdraudējumu personas dzīvībai, veselībai vai mantai.
Līdzi paņemtās ierīces un priekšmeti apmeklējuma laikā jāatstāj specializētā glabātuvē.
Dienesta pārcelšanās uz jaunajām telpām notiek pakāpeniski. Telpu oficiālā atklāšana vēl sekos.

Satversmes aizsardzības birojam – jauna adrese

Jau kopš Vladimira Putina kļūšanas par Krievijas prezidentu 1999. gadā, Krievijā ir notikusi pakāpeniska demokrātisko brīvību un tiesību iegrožošana un lēmumu pieņemšanas struktūras centralizācija. Līdz ar šādas autoritāras sistēmas nostiprināšanos Krievijas nesenajā vēsturē ir novērojama arī valsts attīstības virziena pamatošana, izmantojot ideoloģiskus skaidrojumus. Piemēram, attēlojot Krieviju kā tā saucamo “suverēno demokrātiju” un šādi skaidrojot individuālo tiesību un brīvību ierobežojumus Krievijā. Pēdējos gados, īpaši kopš Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā, ir novērojama pastiprināta ideoloģizācija, lai izskaidrotu un pamatotu Krievijas valdošā režīma iekšpolitiskās un ārpolitiskās darbības un piedāvātu noteiktu naratīvu par sabiedrības un valdošās elites attiecībām. Ideoloģizācijas process Krievijā vienlaicīgi nenozīmē, ka valstī pastāv vienota, visaptveroša ideoloģija.
Viena no jomām, kur novērojama ideoloģizācija, ir Krievijas starptautiskā loma un tās izmaiņas. Tradicionāli Krievijas starptautiskais statuss un loma tiek balstīta savītā Krievijas impērijas un PSRS mantojumā. Iespējams novērot selektīvu vēsturisko piemēru izmantošanu, lai izceltu Krievijas svarīgumu Eiropas drošībā, piemēram Krievijas Impērijas lomu Napoleona sagrāvē 19. gs sākumā un jo īpaši PSRS lomu uzvarā pār Nacistisko Vāciju Otrā pasaules karā. Kopš 2014. gada, pieaugot saspīlējumam Krievijas attiecībās ar Rietumiem, parādās vairāk līdzību ar PSRS laika ideoloģiju, jo īpaši pretstāvē ar Rietumiem. Mūsdienu Krievijas ģeopolitiskā skatījuma centrā nostādīts antagonisms ar Rietumiem, kas izpaužas dažādās jomās.
Krievijas augstāko amatpersonu retorikā Rietumi tiek attēloti kā Krievijas primārais drošības drauds, kā piemērus tam izmantojot NATO paplašināšanos un Rietumvalstu palīdzību Ukrainai. Šādai Rietumu agresīvajai drošības politikai tiek pretnostatīta Krievijas it kā konstruktīvā un atvērtā pieeja, piemēram, piedāvājot būt daļai no Eiroatlantiskās drošības arhitektūras. Rietumu un īpaši ASV agresivitāte pret Krieviju tiek ilustrēta caur šo valstu veiktajām ieroču piegādēm Ukrainai, tai skaitā piegādājot ieroču sistēmas, kas izmantojamas pret mērķiem Krievijas teritorijā un sniedzot atļauju veikt triecienus.
Rietumi tiek pozicionēti kā drauds Krievijas “unikālajām vērtībām”. Krievijas sabiedrībai tiek skaidrots, ka Krievija ir krievu vērtību sargātāja. Krietna daļa publiskās retorikas tiek veltīta tam, lai uzsvērtu Krievijas it kā unikālās kultūras, vērtību un pat Krievijas kā specifiskas civilizācijas īpašo vietu pasaulē, vienlaikus saglabājot šos principus salīdzinoši abstraktus un līdz ar to oportūnistiski pielietojamus. Ņemot vērā Krievijas ģeopolitisko pozicionēšanos, bieži tiek akcentēts, ka pretstāve Rietumiem nav tikai politiska vai militāra, bet ideoloģiski eksistenciāla. Proti, uz spēles esot ne tikai Krievijas politiskā, bet arī Krievijas kā civilizācijas izdzīvošana. Svarīgi uzsvērt, ka Krievija šādu aizstāvību attiecina ne tikai uz Krievijas pilsoņiem, bet arī uz ārpus Krievijas dzīvojošajiem tautiešiem. Līdz ar to Krievijas politiskā un ideoloģiskā konfrontācija ar Rietumiem iekšējai sabiedrībai tiek ierāmēta kā eksistenciāla cīņa par Krievijas kā nācijas un civilizācijas izdzīvošanu, stājoties pretim agresīviem un imperiālistiskiem Rietumiem.
Krievijas kā “unikālo krievu vērtību” un civilizācijas sarga loma ir svarīga valsts sabiedrības mobilizācijai un autoritārā politiskā režīma pamatošanai. Kā nepieciešamība, lai aizsargātu sabiedrību pret Rietumu “agresiju” un vērtībām, ir attiecīgas augsti centralizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas izveide, kas ir tikusi nostiprināta arī Krievijas konstitūcijas grozījumos 2012. un 2020. gadā, spēcinot tā saucamo varas vertikāli ar Vladimiru Putinu kā atslēgas personu.
Līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā arvien acīmredzamāks ir kļuvis V. Putina kā Krievijas vadoņa personības kults. V. Putina palikšana pie varas ir tikusi piesaistīta Krievijas izdzīvošanai un stabilitātei, savukārt viņa pārvēlēšana prezidenta amatā – apliecinājums un sabiedrības leģitimizācija V. Putina pieņemtajiem lēmumiem. Paša V. Putina tēls ir kļuvis nesaraujami saistīts ar Krievijai piedēvētajām īpašībām un mērķiem, interesēm un misiju starptautiskajā sistēmā. Valsts iekšienē V. Putins tiek veidots kā garants sabiedrības ekonomiskai stabilitātei un attīstībai un iemieso Krievijas vērtības – tradicionalitāti, kristietību, attīstību. Ap V. Putina personību tiek konsolidētas Krievijas varas institūcijas un politiskā elite, kas ietver gan V. Putinam pietuvinātās personas, gan plašāku amatpersonu loku, kuru labklājība ir tieši saistīta ar režīmu.
Plašākai sabiedrībai Krievijas ideoloģiskajā konstrukcijā iedalīta politiskās elites kursa atbalstoša pozīcija un iesaistīšanās cīņā par Krievijas unikālo vērtību un civilizācijas aizsardzību. Šī krieviskā patriotisma izpausme ietver varoņa nāves konceptu (gatavību upurēties), kas izcelts Kremļa propagandas vēstījumos saistībā ar iebrukumu Ukrainā. Apmaiņā pret režīma un tā interešu atbalstīšanu, V. Putina laika Krievijas “sabiedriskais līgums” paredz stabilitāti valstī un aizsardzību no Kremļa konstruētajiem apdraudējumiem, kā arī indivīdiem iespēju būt daļai no Krievijas sabiedrības, kas tiek pasniegta kā senā vēsturē balstīta, vienota un vērtību un morāles ziņā pārāka par citām.
Par prioritāru jautājumu Krievijas politikā ir kļuvusi valsts ekonomikas pārveide. To nosaka kara vešanai Ukrainā nepieciešamie resursi un starptautisko sankciju iespaids. Arvien biežāk tiek izcelta Krievijas vietējo ražotāju spēja ar inovatīviem risinājumiem piedāvāt kvalitātes un cenas ziņā labākus produktus par Rietumos ražotajiem, šādi izceļot Krievijas spēju ilgtermiņā ne tikai attīstīt ekonomiku, bet radīt ekonomisko modeli un finanšu sistēmu, kas būtu neatkarīga un pašpietiekama, ļaujot nodrošināt pretstāvi Rietumvalstīm.
Krievijā pastāvošā augstā kontrole pār informatīvo telpu nodrošina labvēlīgu vidi V. Putina režīma ideoloģijas elementu izplatībai sabiedrībā. Valsts naratīvi dominē arī kultūras telpā – medijos, filmās un teātrī, grāmatās – ieviešot cenzūru, ierobežojumus noteiktu autoru darbu izplatībā. Arvien vairāk uzmanība tiek veltīta jauniešu indoktrinācijai, tai skaitā ar patriotiskās izglītības satura realizāciju skolās un universitātēs, kas balstās uz politizētu Krievijas vēstures interpretāciju un tā saucamajām tradicionālajām vērtībām (izrietošas no pareizticības un citiem kultūrvēsturiskiem aspektiem). Krievijas izglītības politika demonstrē stratēģiju, kas iekļauj politisko propagandu, piemēram, demonstrējot V. Putina oficiālās uzrunas, militāru apmācību un agresijas pret dzimuma, seksuālo, etnisko, rasu, reliģisko kultivēšanu. Skolēniem tiek mācīta ideoloģiski atbilstoša vēsture un uzvedība, kas iekļauj “ārvalstu aģentu” uzskatu cenzūru jeb liberāli-demokrātisko vērtību noliegumu un valsts mācību vielas pilnīgu pieņemšanu.
Krievijas ideoloģizācijas tendences iezīmē Krievijas politikas attīstības vektorus. Antagoniskā pieeja starptautiskajai politikai un īpaši attiecībās ar Rietumvalstīm, ilustrē Krievijas gatavību turpmākai konfrontācijai ne vien drošības, ekonomiskajā, bet arī vērtību laukā. Krievijas iebrukumam Ukrainā turpinoties, Krievija tieksies veidot sadarbības ar ne-Rietumu valstīm, primāri lai mazinātu ekonomiskos zaudējumus un sekundāri, lai veidotu pret Rietumiem un to starptautisko lomu noskaņotu valstu grupu. Krievu diasporas piesaiste Krievijas civilizācijai savukārt rada pamatu Krievijai turpināt iestāties kā ārpus Krievijas dzīvojošo diasporu un visa krieviskā idejiskam aizstāvim, pat ja tas nozīmē iejaukšanos citu valstu iekšējās lietās.
Iekšpolitiski ideoloģizācija ir vērsta uz Krievijas vadošā režīma, nevis plašākas Krievijas valsts vai sabiedrības, stabilitāti un izdzīvošanu. Valdošā režīma intereses kļuvušas par valsts interesēm, bet režīma centrā nostādīts šo interešu primārais sargs – Vladimirs Putins. Šāda ideoloģizētā konstrukcija ilustrē vadošā režīma intereses saglabāt savas pozīcijas arī kara apstākļos, radot sabiedrībai ilūziju par alternatīvu neesamību. Veiktie ieguldījumi jauniešu indoktrinācijā, parāda režīma vēlmi saglabāt savas pozīcijas arī ilgtermiņā un preventīvi mazināt politiskās opozīcijas spēku. Ideoloģizācijas pastiprināšana Krievijā var liecināt par režīma centieniem nodrošināt papildus sabiedrības mobilizācijas un leģitimizācijas resursus sastopoties ar pakāpenisku sociālekonomisko lejupslīdi. Vienlaicīgi, režīma kontrole pār politiskajiem, ekonomiskajiem procesiem un informācijas telpu padara iespējamu ideoloģizācijas satura elementu pielāgošanu ārējās vai iekšējas situācijas izmaiņām.
&nbsp;
Šis raksts tiek publicēts Satversmes aizsardzības biroja (SAB) informatīvi analītisko rakstu sērijā. Rakstu sērijas mērķis ir savas kompetences ietvaros sniegt ekspertīzi par Latvijas sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem, lai tādējādi papildinātu informatīvo telpu ar uzticamu informāciju, kas iedzīvotājiem kalpotu kā valstī aktuālo procesu skaidrojums un prognoze to attīstībai. Raksti tiek sagatavoti un SAB interneta lapā publicēti periodiski, atbilstoši tematu aktualitātei.

Krievijas ideoloģizācija: ceļā uz pašpietiekamu impēriju

Pēdējā laika publiskajā telpā plaši izskanējusi informācija par Krievijas aktivitātēm hibrīdajā spektrā, veicot pasākumus ES un NATO dalībvalstīs, lai mazinātu atbalstu Ukrainai, destabilizētu Rietumvalstu vienotību un vairotu pretrunas sabiedrībās.
Atbilstoši Nacionālās drošības koncepcijai, hibrīdo draudu loks ietver gan ekonomisko, tostarp enerģētikas, šantāžu, gan iejaukšanos zinātnes, finanšu un izglītības jomās. Hibrīdās aktivitātes tiek veiktas ar mērķi vājināt Rietumu vienotību, demokrātiskās vērtības, lēmumu pieņemšanu un vispārējo spēju pretoties vai kavēt agresoru darbības. Hibrīdās aktivitātes tiecas nojaukt robežas starp karu un mieru, izmantot atklātus un slēptus instrumentus, pie nepieciešamības mainot īstenoto aktivitāšu intensitāti.
Krievija jau agrāk tās politisko mērķu sasniegšanai izmantojusi plašu atklātu un slēptu instrumentu klāstu, piemēram, dabasgāzes piegādes, piekļuves Krievijas tirgum, vēstījumu izplatīšanu tradicionālajos informācijas kanālos vai troļļu un botu armiju un mērķētas informācijas izmantošanai sociālo tīklu lietotāju ietekmēšanai. Citos pasaules reģionos, kā, piemēram, Āfrikā, aktīvi darbojas ar Krievijas Aizsardzības ministriju cieši saistītās privātās militārās kompānijas, sniedzot atbalstu Āfrikas valstu režīmu varas saglabāšanai, ļaujot Krievijai stiprinās tās politiskās un ekonomiskās pozīcijas šajā reģionā, tai skaitā rodot jaunus tirgus Krievijā ražotā bruņojuma noietam.
Pret Eiropu vērsto hibrīdo aktivitāšu kartējums
Vairumam Eiropas valstu esot NATO un ES dalībvalstīm un līdz ar NATO pieaugošajām aizsardzības un atturēšanas spējām, mazinās atklātas militāras konfrontācijas iespējamība no Krievijas puses. Savukārt Krievijas politiskajai elitei un lēmumu pieņemšanas procesam nemainoties, saglabāsies Krievijas interese ietekmēt Eiropas valstu lēmumus, izmantojot hibrīdās aktivitātes.
Kopš Krievijas plašā iebrukuma Ukrainā, Krievijas hibrīdās aktivitātes Eiropā primāri vērstas uz atbalsta mazināšanu Ukrainai un pretpasākumiem Baltijas jūras reģiona valstu drošības stiprināšanai. Augstākminēto mērķu sasniegšanai Krievija īsteno pasākumus Eiropas vienotības mazināšanai, Eiropas valstu iekšpolitisko saspīlējumu pastiprināšanai un nestabilitātes radīšanai/vairošanai.
Krievijas hibrīdās aktivitātes tiek izvērstas Eiropas reģionā un aptver vairākas “vides”, piemēram – informatīvo un kibervidi; militāro; izlūkošanas un aktīvo pasākumu; politisko un diplomātisko; ekonomisko un tiesisko vidi.
Informatīvās telpas izmantošana “Krievu pasaules” uzskata izplatīšanai un pretdarbībai Rietumvalstu pozīcijām saglabā augstu prioritāti Krievijas īstenoto hibrīdo aktivitāšu klāstā. Krievijas aktivitātes informatīvajā telpā tiek īstenotas atklātā un slēptā veidā. Atklātā veidā Krievija turpina veidot un izplatīt tās pozīciju atbalstošus vēstījumus, izmantojot Krievijas iekšējam patēriņam primāri veidotos informācijas kanālus, kā režīma kontrolētos televīzijas, interneta, radio kanālus un drukāto presi, kā arī ārējām auditorijām paredzētos informācijas kanālus, piemēram, “Sputnik News”. Slēptās aktivitātes ietver mērķētas kampaņas sociālajos tīklos, tai skaitā izmantojot botus un troļļus vai “viltus ziņu platformu”, kā nesen Eiropas Savienības sankcionētās Voice of Europe izmantošana Krievijai izdevīgu vēstījumu izplatīšanai un kā piesegu cita veida aktīvo pasākumu īstenošanai, tai skaitā Eiropas Parlamenta vēlēšanu iespaidošanai. 
Slēptā veidā Krievija izvērsusi aktivitātes tādos sociālās saziņas tīklos kā Telegram, šos tīklus izmantojot ne vien savu vēstījumu izplatīšanai, bet informācijas iegūšanai un Krievijas atbalstītāju vervēšanai.
Latvija un citas Eiropas valstis turpina sastapties ar augstu Krievijas un to atbalstošo haktīvistu radīto kiberapdraudējumu. Pret Latviju tiek turpināti DDoS uzbrukumi, tos vēršot pret valsts iestādēm, kritisko infrastruktūru un pakalpojumu sniedzējiem, tostarp finanšu, transporta un sakaru nodrošinātajiem un privātajiem uzņēmumiem. Turpinās kiberuzbrukumi strapniekpakalpojumu sniedzējiem, īpaši uzņēmumiem, kas sniedz programmatūras izstrādes un uzturēšanas pakalpojumus, ar mērķi iegūt netiešu piekļuvi šo kompāniju klientu tīkliem.
Novērojami gadījumi, kad Krievijas vai ar to saistītas haktīvistu grupas veic uzbrukumus plašsaziņas pakalpojumu sniedzējiem, piemēram uz laiku pārņemot kontroli pār plašsaziņas līdzekļa saturu un izvietojot tur Krieviju atbalstošu saturu.
Militārajā vidē Baltijas jūras reģionā Krievija turpina īstenot darbības izlūkinformācijas iegūšanai par Baltijas jūras reģiona valstu militāro spēju attīstību un sadarbību NATO ietvaros, tai skaitā, sekojot līdz sabiedroto militārajiem vingrinājumiem un militāro vienību kustībai. Epizodiski novērojama agresīva Krievijas lidmašīnu uzvedība NATO sabiedroto kuģu un lidmašīnu tuvumā, kas var novest pie neplānotas sadursmes. Turpinās aktīva globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) traucēšana Baltijas jūras reģionā, lai šādi ierobežotu Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumus Krievijas rietumu apgabalos, bet vienlaicīgi arī palielinot riskus civilajai aviācijai Baltijas jūras reģionā.2
Militāro vidi skar aktīva Krievijas kodolretorika, kas tiek izmantota kā instruments, lai atturētu Rietumu no militārās palīdzības sniegšanas Ukrainai (īpaši jaunu ieroču sistēmu piegādēm) un klātbūtnes palielināšanas NATO austrumu flangā. Krievijas kodolretorikā tiek izcelti taktiskie kodolieroči, kuru pielietošanas slieksnis, salīdzinot ar stratēģiskajiem kodolieročiem, ir zemāks, lai šādi potenciāli atturētu Rietumvalstis no atbalsta stiprināšanas Ukrainai.
Savu lomu kā instrumentam Krievijas ārējo interešu aizstāvībai saglabā tā saucamās privātās militārās kompānijas, kas, neskatoties uz to juridisko statusu, ir cieši saistītas ar Krievijas spēka struktūrām. Algotņu kompāniju izmantošana primāri novērojama Āfrikā, kur šo kompāniju darbība vērsta uz valdošo režīmu drošības un pozīciju stiprināšanu, apmaiņā pret piekļuvu attiecīgo valstu ekonomikas sektoriem, īpaši derīgo izrakteņu ieguvei. Tās algotņu klātbūtne Āfrikas valstīs ļauj Krievijai stiprināt attiecības ar šīm valstīm, kas ir īpaši svarīgi, sastopoties ar izolāciju no Rietumvalstīm. Attiecību uzlabošana var palielināt arī Krievijas iespējas gūt atbalstu vai mazināt pretestību tās iniciatīvām ANO ietvaros.
Joprojām vērojamas aktīvas Krievijas izlūkošanas darbības Eiropā. Eiropas un citas Rietumvalstis pēdējos gados ir veikušas un turpina veikt pasākumus Krievijas izlūkošanas virsnieku izgaismošanai un izraidīšanai, kā arī identificējot un aizturot tā saucamos “nelegāļus” jeb Krievijas izlūkus ar ilgstoši veidotu viltus identitāti. Šādos apstākļos Krievijas izlūkošanas aktivitātes ir apgrūtinātas, bet turpinās, tai skaitā meklējot jaunus veidus izlūkinformācijas iegūšanai.
<strong style="color-scheme: unset; forced-color-adjust: unset; mask: unset; math-depth: unset; font-feature-settings: unset; font-kerning: unset; font-optical-sizing: unset; font-palette: unset; font-stretch: unset; font-synthesis: unset; font-variant-alternates: unset; font-variant-east-asian: unset; font-variant-numeric: unset; font-variant-position: unset; font-variation-settings: unset; position: unset; text-orientation: unset; text-rendering: unset; text-spacing-trim: unset; -webkit-font-smoothing: unset; -webkit-locale: unset; -webkit-text-orientation: unset; -webkit-writing-mode: unset; writing-mode: unset; zoom: unset; accent-color: unset; place-content: unset; place-items: unset; place-self: unset; alignment-baseline: unset; animation-composition: unset; animation: unset; app-region: unset; appearance: unset; aspect-ratio: unset; backdrop-filter: unset; backface-visibility: unset; background-attachment: unset; background-blend-mode: unset; background-clip: unset; background-image: unset; background-origin: unset; background-position: unset; background-repeat: unset; background-size: unset; baseline-shift: unset; baseline-source: unset; block-size: unset; border-block: unset; border: unset; border-radius: unset; border-collapse: unset; border-end-end-radius: unset; border-end-start-radius: unset; border-inline: unset; border-start-end-radius: unset; border-start-start-radius: unset; inset: unset; box-shadow: unset; break-after: unset; break-before: unset; break-inside: unset; buffered-rendering: unset; caption-side: unset; caret-color: unset; clear: unset; clip: unset; clip-path: unset; clip-rule: unset; color-interpolation: unset; color-interpolation-filters: unset; color-rendering: unset; columns: unset; column-fill: unset; gap: unset; column-rule: unset; column-span: unset; contain: unset; contain-intrinsic-block-size: unset; contain-intrinsic-size: unset; contain-intrinsic-inline-size: unset; container: unset; content: unset; content-visibility: unset; counter-increment: unset; counter-reset: unset; counter-set: unset; cursor: unset; cx: unset; cy: unset; d: unset; dominant-baseline: unset; empty-cells: unset; field-sizing: unset; fill: unset; fill-opacity: unset; fill-rule: unset; filter: unset; flex: unset; flex-flow: unset; float: unset; flood-color: unset; flood-opacity: unset; grid: unset; grid-area: unset; height: unset; hyphenate-character: unset; hyphenate-limit-chars: unset; hyphens: unset; image-orientation: unset; image-rendering: unset; initial-letter: unset; inline-size: unset; inset-block: unset; inset-inline: unset; isolation: unset; lighting-color: unset; line-break: unset; line-height: unset; list-style: unset; margin-block: unset; margin: unset; margin-inline: unset; marker: unset; mask-type: unset; math-shift: unset; math-style: unset; max-block-size: unset; max-height: unset; max-inline-size: unset; max-width: unset; min-block-size: unset; min-height: unset; min-inline-size: unset; min-width: unset; mix-blend-mode: unset; object-fit: unset; object-position: unset; object-view-box: unset; offset: unset; opacity: unset; order: unset; outline: unset; outline-offset: unset; overflow-anchor: unset; overflow-clip-margin: unset; overflow-wrap: unset; overflow: unset; overlay: unset; overscroll-behavior-block: unset; overscroll-behavior-inline: unset; overscroll-behavior: unset; padding-block: unset; padding: unset; padding-inline: unset; page: unset; page-orientation: unset; paint-order: unset; perspective: unset; perspective-origin: unset; pointer-events: unset; quotes: unset; r: unset; resize: unset; rotate: unset; ruby-position: unset; rx: unset; ry: unset; scale: unset; scroll-behavior: unset; scroll-margin-block: unset; scroll-margin: unset; scroll-margin-inline: unset; scroll-padding-block: unset; scroll-padding: unset; scroll-padding-inline: unset; scroll-snap-align: unset; scroll-snap-stop: unset; scroll-snap-type: unset; scroll-timeline: unset; scrollbar-color: unset; scrollbar-gutter: unset; scrollbar-width: unset; shape-image-threshold: unset; shape-margin: unset; shape-outside: unset; shape-rendering: unset; size: unset; speak: unset; stop-color: unset; stop-opacity: unset; stroke: unset; stroke-dasharray: unset; stroke-dashoffset: unset; stroke-linecap: unset; stroke-linejoin: unset; stroke-miterlimit: unset; stroke-opacity: unset; stroke-width: unset; tab-size: unset; table-layout: unset; text-align-last: unset; text-anchor: unset; text-combine-upright: unset; text-decoration-line: unset; text-decoration-skip-ink: unset; text-emphasis: unset; text-emphasis-position: unset; text-overflow: unset; text-shadow: unset; text-size-adjust: unset; text-underline-offset: unset; text-underline-position: unset; timeline-scope: unset; touch-action: unset; transform: unset; transform-box: unset; transform-origin: unset; transform-style: unset; transition: unset; translate: unset; user-select: unset; vector-effect: unset; vertical-align: unset; view-timeline: unset; view-transition-name: unset; visibility: unset; border-spacing: unset; -webkit-box-align: unset; -webkit-box-decoration-break: unset; -webkit-box-direction: unset; -webkit-box-flex: unset; -webkit-box-ordinal-group: unset; -webkit-box-orient: unset; -webkit-box-pack: unset; -webkit-box-reflect: unset; -webkit-line-break: unset; -webkit-line-clamp: unset; -webkit-mask-box-image: unset; -webkit-print-color-adjust: unset; -webkit-rtl-ordering: unset; -webkit-ruby-position: unset; -webkit-tap-highlight-color: unset; -webkit-text-combine: unset; -webkit-text-decorations-in-effect: unset; -webkit-text-fill-color: unset; -webkit-text-security: unset; -webkit-text-stroke-color: unset; -webkit-user-drag: unset; width: unset; will-change: unset; word-break: unset; x: unset; y: unset; z-index: unset;">Krievijas drošības dienesti ir demonstrējuši gatavību īstenot tā saucamos aktīvos pasākumus valsts interešu atbalstīšanai, tai skaitā NATO dalībvalstīs. Kopš Krievijas plašā iebrukuma Ukrainā, aktīvo pasākumu primārais mērķis atbalsta Ukrainai mazināšana, arī veicot sabotāžas darbības pret infrastruktūru, kas tiek izmantota palīdzības Ukrainai uzglabāšanai un transportam. Īstenojot šādus pasākumus tiek mēģināts kavēt Ukrainai nepieciešamo preču saņemšanu, kā arī psiholoģiski ietekmēt un atturēt palīdzības organizatorus.
Hibrīdās aktivitātes politiskajā vidē ir vērstas uz lēmumu pieņemšanas procesa ietekmēšanu par labu Krievijai. Šī mērķa sasniegšanai Krievija ir izmantojusi tai simpatizējošas interešu un politiskās grupas kā lobijus vai tiešus dalībniekus politiskajos procesos. Politisko partiju vai noteiktu kandidātu gadījumā Krievija jau agrāk ir izmantojusi citus hibrīdā arsenāla rīkus partiju un kandidātu atbalstīšanai, piemēram, tās kontrolē esošos informācijas kanālus vai ekonomiskos instrumentus politiskā spēka pozīciju nostiprināšanai. Šādā veidā Krievija kropļo demokrātisko valstu politiskās sistēmas, lai nodrošinātu, ka pie varas nonāk vai to saglabā Krievijai draudzīgāki politiskie spēki.
Ekonomiskajā vidē Krievijas tradicionālās hibrīdās aktivitātes ir bijušas saistītas ar energoresursu izmantošanu Krieviju atbalstošu valstu “apbalvošanai” un tās pretinieku “sodīšanai”. Līdzīgi ir tikusi izmantota arī piekļuve Krievijas tirgum. Kopš 2022. gada 24. februāra Krievijas energoresursu klātbūtne Eiropas valstu tirgos ir ievērojami samazinājusies, tāpat kā tirdzniecības apjomi citās preču grupās, attiecīgi samazinot Krievijas iespējas izmantot šāda veida instrumentus. Vienlaikus joprojām novērojams, ka Krievijai draudzīgākās Eiropas valstis turpina saņemt Krievijas izcelsmes energoresursus. Kopš 2022. gada Baltijas valstis ir veikušas ievērojamus pasākumus energoatkarības novēršanai no Krievijas. Pašlaik augstākie riski energosektoram ir saistīti ar elektropārvaldes līnijām, Baltijas valstīm un Krievijai esot saslēgtai vienotā BRELL tīklā. Riski mazināsies līdz ar plānoto desinhronizāciju 2025. gadā.
Pēdējo gadu laikā Krievijā, kā iemeslus minot dažāda rakstura pārkāpums, ir tikuši aizturēti vairāki Rietumvalstu pilsoņi. Šādā veidā Krievija tiecas uzlabot tās pozīcijas diskusijās ar Rietumvalstīm, lai aizturētos valstspiederīgos varētu “iemainīt” pret Krievijai izdevīgu piekāpšanos vai Rietumos aizturētiem Krievijas pilsoņiem. Krievija turpina izmantot arī cita veida tiesiskos instrumentus, kā lietu ierosināšanu un aresta orderu izdošanu, lai vērstos pret tās pilsoņiem ārpus Krievijas un citiem režīma kritiķiem. Šādi aresta orderi ir izdoti par virkni Latvijas Saeimas deputātu un palielina riskus šīm personām dodoties uz Krievijai draudzīgām valstīm, kur Krievija var pieprasīt šo personu aizturēšanu. Krievija turpina selektīvo starptautisko tiesību izmantošanu savu interešu aizstāvībai, tai skaitā kritizējot Baltijas un citas Eiropas valstis par noteiktu tiesību neievērošanu.
Kā daļēja uz tiesiskās vides izmantošanu vērsta hibrīdā aktivitāte ir Krievijas un Baltkrievijas īstenotā migrācijas instrumentalizācija, atbalstot un organizējot migrācijas plūsmas pār Eiropas Savienības robežām un tiecoties ļaunprātīgi izmantot ES pastāvošās patvēruma procedūras. Migrācijas instrumentalizāciju Krievija un Baltkrievija tiecas pastiprināt ar aktivitātēm informatīvajā un politiskajā vidē, pārmetot ES dalībvalstīm starptautisko tiesību neievērošanu.
Secinājumi un prognozes
Krievijā pie varas saglabājoties V. Putina autoritārajam režīmam un turpinoties Krievijas agresijai Ukrainā, kā arī turpinoties Rietumu atbalstam Ukrainai, sniedzot militāro un cita veida palīdzību, Krievijai saglabāsies iniciatīva pret Eiropu un Rietumiem kopumā īstenot dažāda rakstura hibrīdās aktivitātes. Līdzšinējās hibrīdās aktivitātes parāda Krievijas spēju darboties dažādās vidēs un izmantot dažādus instrumentus. Pēdējo divus gadu tendences arī rāda Krievijas spēju pielāgot tās aktivitātes, reaģējot uz Rietumvalstu veiktajiem pretpasākumiem. Tajā pat laikā, Krievija ne vienmēr spēj nodrošināt hibrīdo aktivitāšu sinhronizāciju, jo īpaši gadījumos, kad aktivitātes skar dažādu institūciju kompetenci. Pēdējo divus gadu laikā arī ievērojami nostiprinājusies Rietumvalstu izpratne par Krievijas un citu autoritāro valstu hibrīdajām aktivitātēm un nepieciešamajiem pretpasākumiem.
Ņemot vērā hibrīdā apdraudējuma plašo spektru, labākais veids laicīgai hibrīdo aktivitāšu identificēšanai, novēršanai, seku mazināšanai un prognozēšanai ir valsts pārvaldes un nevalstiskā sektora sadarbība un noturības stiprināšana, kas Latvijā jau tiek īstenota un pilnveidota. Citās Rietumvalstīs, palielinoties izpratnei par hibrīdo apdraudējumu, tiek stiprināta starptautiskā sadarbība, šādi mazinot hibrīdo aktivitāšu radīto iespaidu uz Rietumu valstīm un sabiedrībām.

Krievijas hibrīdā apdraudējuma tendences un attīstība

Krievijas attiecības ar Rietumvalstīm ir pakāpeniski pasliktinājušās jau kopš 2014. gadā veiktās Krimas aneksijas un karadarbības uzsākšanas Ukrainas austrumu reģionos. 2022. gada 24. februāra plašais Krievijas iebrukums Ukrainā, kas ietvēra arī vēršanos pret civiliedzīvotājiem gan iekarotajās teritorijās, gan mērķtiecīgi uzbrūkot arī Ukrainas civilajai infrastruktūrai, ir vēl vairāk palielinājis antagonismu starp abām pusēm.
Krievijas – Rietumvalstu attiecību ietvarā īpaši ir izceļamas Krievijas attiecības ar NATO. Jau vēsturiski Krievija NATO ir uztvērusi kā draudu. Tas skaidrojams ar NATO kā pasaules spēcīgāko aizsardzības aliansi, kā arī norisēm kopš Aukstā kara beigām, kad vairākums Austrumeiropas valstu savu aizsardzību izvēlējās nodrošināt caur dalību NATO. Šādas Eiropas valstu izvēles ir samazinājušas Krievijas spējas ietekmēt attiecīgo valstu politiskās izvēles un novedis pie Krievijas ietekmes samazinājuma reģionā.
NATO lomas un klātbūtnes mazināšana bija centrālais elements Krievijas izteiktajā ultimātā ASV un Rietumvalstīm 2021. gada decembrī, kad Krievija jau bija uzsākusi plašu karaspēka izvietošanu pie Ukrainas robežām. Kopš iebrukuma sākuma pret NATO vērsti izteikumi ir kļuvuši par Krievijas amatpersonu ikdienas retorikas sastāvdaļu. Daļa no izteikumiem arī ietver tiešu draudu izteikšanu NATO aliansei un tās dalībvalstīm.
To, kā Krievija veidos tālākās attiecības ar NATO, var iespaidot vairāku faktoru kopums - Krievijas spējas atjaunot savus militāros spēkus un militāro industriju; Krievijas ekonomiskā situācija un politiskie apsvērumi. Tik pat svarīga ir NATO aizsardzības un atturēšanas spēju tālāka attīstīšana.
Krievijas militārās spējas un to iespējamās izmaiņas
Krievijas iebrukumā Ukrainā 2022. gada 24. februārī piedalījās aptuveni 360 000 karavīru. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, kopš iebrukuma sākuma Krievija ir zaudējusi vairāk kā 315 000 karavīru (mirušie un ievainotie). Ukrainas avoti uzrāda vēl augstākus Krievijas zaudējumus, tiem pārsniedzot 400 000 militārpersonu.
Par Krievijas armijas ievērojamajiem zaudējumiem liecina nepieciešamība veikt mobilizāciju. Armijas kaujas spēju uzturēšanai jau 2022. gada septembrī Vladimirs Putins parakstīja dekrētu par daļējas mobilizācijas izsludināšanu. Karotājus piesaistīja arī Ukrainā karojošo “privāto” militāro kompāniju pārstāvji, piemēram, “Vagner grupai“ karotāju piesaisti veicot Krievijas ieslodzījuma vietās.
Mobilizācija Krievijā turpinās slēptā veidā, jo tikai šādi ir iespējams kompensēt dzīvā spēka zaudējumus Ukrainā. Jaunu karavīru piesaistei tiek izmantoti lielākoties finansiāli stimuli, piemēram, atalgojums, kas ir augstāks par Krievijas vidējo. Īpašas aktivitātes, tai skaitā iesaistot tiesībsargājošās iestādes, tiek veiktas, lai bruņotajos spēkos iesaistītu Krievijā mītošos migrantus no Centrālāzijas valstīm, kuri nesen ieguvuši Krievijas pilsonību. Atsevišķas brīvprātīgos piesaistes kampaņas ir novērotas arī ārpus Krievijas tādās valstīs kā Sīrija, Indija, Kuba un Nepāla. Turpinoties karam un Krievijas zaudējumiem, nav izslēgta arī atkārtota “atklāta” mobilizācija. Tās izsludināšanā Krievijas vadošā elite vadīsies no situācijas frontē un kopīgā noskaņojuma sabiedrībā.
Līdz ar karavīru zaudējumiem, kopš kara sākuma Ukrainas spēkiem ir izdevies iznīcināt ievērojamu daudzumu – līdz pat 9000 Krievijas bruņu tehnikas, tai skaitā tankus, kājnieku kaujas mašīnas un citas tehnikas vienības, kā arī lidaparātus un kuģus. Lielākie karavīru un tehnikas zaudējumi novērojami tieši sauszemes spēkos, Krievijas flotei un gaisa spēkiem saglabājot salīdzinoši augstas kaujas spējas.
Krievijas iebrukumam Ukrainā ieilgstot, pieaug militāri industriālā kompleksa nozīme Krievijas spēku kaujas spēju uzturēšanā. Krievija ir spējusi īstermiņā pielāgot tās ražošanu kara vajadzībām - nodrošināt bojātās tehnikas remontu, rezerves tehnikas vienību modernizāciju un pielāgošanu, kā arī dažāda veida munīcijas, tai skaitā artilērijas lādiņu un raķešu, ražošanu. Turpinoties karadarbībai Ukrainā, sagaidāms, ka Krievijas spējas atjaunot un papildināt tās arsenālu samazināsies. Jau pašlaik sankcijas apgrūtina piekļuvi Rietumos ražotām komponentēm. Ieroču ražošanā nākas izmantot dārgākas komponentes, kas ievestas Krievijā caur trešajām valstīm, apejot sankcijas, vai paļauties uz Ķīnā vai citās valstīs ražotām alternatīvam, kas var būt mazāk kvalitatīvas vai prasa papildus pielāgošanu.
Krievijas militāri industriālais komplekss turpina saskarties ar darbaspēka - īpaši augstāk kvalificēta darbaspēka - problēmām, kā arī ar izaicinājumiem motivēt darbiniekus turpināt darbu augstas intensitātes apstākļos. Ražošanas jaudas var negatīvi ietekmēt ražošanā izmantotās infrastruktūras nolietojums un ierobežotās iespējas piekļūt infrastruktūras darbības atjaunošanai nepieciešamajām komponentēm. Militāri industriālā kompleksa resursu novirzīšana Krievijas armijas kaujas spēju uzturēšanai Ukrainā vēl vairāk ierobežo jaunu militāro tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu, kas vidējā termiņā var palielināt Krievijā ražotā bruņojuma tehnoloģisko atpalicību no Rietumu vai Ķīnas ražotā bruņojuma.
Karš Ukrainā un tā izraisītās ģeopolitiskās izmaiņas Eiropā ir radījis nepieciešamību Krievijai izvērtēt esošā bruņoto spēku modeļa piemērotību. Jau 2022. gadā nogalē Krievijas Aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu nāca klajā ar paziņojumu par Krievijas bruņoto spēku reformu, kas virzīta uz militāro spēku komandvadības uzlabošanu un bruņoto spēku vienību skaita un personāla palielināšanu līdz 1,5 miljoniem 2026. gadā. Rietumu virzienā reformas ietvaros 2024. gada 26. februārī atjaunoti Maskavas un Ļeningradas militārie apgabali, kas kopš 2010. gada bija apvienoti Rietumu militārajā apglabā.
Ņemot vērā karadarbību Ukrainā un Krievijas karavīru un tehnikas zaudējumus, ar augstu ticamību var paredzēt, ka Krievija saskarsies ar sarežģījumiem līdz 2026. gadam veikt faktiskās izmaiņas tās bruņotajos spēkos un pilnībā noformēt un apbruņot jau esošās, kā arī no jauna veidotās vienības. Tomēr tas neliegs Krievijai publiskajos izteikumos veidot priekšstatu par bruņoto spēku reformas progresu. Reformu process ļaus Krievijai uzturēt agresīvu pozīciju attiecībā pret NATO dalībvalstīm, kas robežojas ar Krieviju.
Krievijas augstākās amatpersonas regulāri nāk klajā ar draudiem pielietot kodolieročus, tai skaitā tos saistot ar karadarbības gaitu Ukrainā un Rietumvalstu sniegto atbalstu. Kodolieroču pielietošanas draudus Krievijas amatpersonas intensīvāk izmanto gadījumos, kad Ukrainas armijai ir izdevies gūt panākumus frontē, vai kad aktivizējas politiskā diskusija Rietumvalstīs par jauna atbalsta sniegšanu Ukrainai. SAB vērtējumā kodoldraudi uzskatāmi par Krievijas mēģinājumiem atturēt Rietumvalstis no tālāka atbalsta sniegšanas Ukrainai, kā arī aktīvākiem lēmumiem NATO stiprināšanai, jo īpaši sabiedroto klātbūtnes pastiprināšanai Alianses austrumos. Ar agresīvas kodolretorikas palīdzību Krievija arī tiecas kāpināt trauksmes līmeni Rietumu valstu sabiedrībās. Kopumā Krievijas gatavība pielietot kodolieročus īsā un vidējā termiņā ir maz ticama. Kodolieroču izmantošana noteikti izraisītu negatīvu starptautisko reakciju arī no valstīm, kas pašlaik ir neitrālas vai pret Krieviju draudzīgas, piemēram, Ķīnas. Kodolieroču pielietošana arī vēl vairāk konsolidētu Rietumvalstis, kā arī varētu atvieglot jauna veida ieroču sistēmu piegādi Ukrainai.
Krievijas ekonomiskā situācija un politiskie apsvērumi attiecībās ar NATO
Krievijas karš Ukrainā un ar to saistītās sankcijas ir negatīvi ietekmējušas Krievijas ekonomiku un piekļuvi ārvalstu kapitālam. Vienlaikus Krievija turpina izmantot valsts rīcībā esošos instrumentus, lai sekmētu ekonomikas noturību. Pašlaik viens no Krievijas ekonomikas balstiem ir tās militāri industriālais komplekss, kā arī joprojām augstie ieņēmumi no ogļūdeņražu starptautiskās tirdzniecības, tai skaitā apejot sankcijas un tirdzniecības ierobežojumus. Turpinoties karam Ukrainā, Krievija turpinās pielāgot tās ekonomiku kara vajadzībām, kas no vienas puses ļaus uzturēt karadarbību un Krievijas armijas kaujas spējas, tomēr vidējā termiņā samazinās vai pat apturēs Krievijas ekonomikas izaugsmi. Plašāk par Krievijas ekonomikas situāciju, kopš iebrukuma Ukrainā, aprakstīts <a href="https://sab.gov.lv/aktualitates/krievijas-ekonomika-ukrainas-kara-perspektiva-ietekme-un-prognozes/">iepriekšējā SAB sagatavotajā materiālā</a>.
Krievijas iebrukums Ukrainā bija plānots kā ātrs, uzvarošs karš, kur īsā laikā tiktu pārvarēta Ukrainas pretestība, nevis vairāk nekā divus gadus ilgstošs konflikts, kam Krievija nebija gatava ne militāri, nedz arī ekonomiski. Ņemot vērā kara gaitu, Krievijai nākas pārvērtēt potenciālo nākotnes konfliktu iespējamo gaitu un izvērtēt valsts spēju šādā konfliktā iesaistīties un uzvarēt.
Putina vadītā režīma primārā interese ir nostiprināt vai noturēt savas varas pozīcijas. Krievijas iekšpolitiskās un ārpolitiskās darbības tiek plānotas, vadoties no augstākminētās primārās intereses, attiecīgi, - padarot mazāk iespējamas darbības, kas tieši var apdraudēt režīma stabilitāti. Konflikta situāciju no vienas puses režīms var izmantot sabiedrības tālākai mobilizācijai, bet no otras puses, zaudējumu gadījumā palielinās riski režīmam saglabāt varu. Riski režīmam var pieaugt, neskatoties uz režīma rīcībā esošo plašo propagandas aparātu, kas jau Ukrainas kara laikā nespēj ierobežot sociāli aktīvas sabiedrības grupas, piemēram, karavīru mātes. Nesekmīgā kara gaita Ukrainā, tai skaitā Ukrainas spēja pretoties daudz lielākiem Krievijas spēkiem, rada nepieciešamību V. Putina režīmam pārvērtēt Krievijas spējas vadīt šāda rakstura sadursmes un panākt plānoto rezultātu. SAB vērtējumā īsā un vidējā termiņā Krievijas gatavība uzsākt atklātu konvenciālu militāru konfrontāciju ar spēcīgāku pretinieku, kā NATO, ir maz iespējama.
Ārējā apdraudējuma uzturēšana ir viens no izplatītākajiem sabiedrības mobilizācijas instrumentiem autoritārās valstīs, ko ilgstoši izmanto Krievijas politiskais režīms. Arī NATO Krievijā ilgstoši tiek raksturota kā pret Krieviju agresīvi noskaņota organizācija un vidējā termiņā Krievijai ir izdevīgāk uzturēt NATO kā agresora tēlu, šādi turpinot mobilizēt sabiedrības atbalstu ap politisko režīmu. Krievijas amatpersonas arī turpmāk publiskajā komunikācijā ar mainīgu intensitāti izplatīs vēstījumus par NATO kā Krievijas apdraudējumu un nepieciešamību turpināt konfrontējošu politiku no Krievijas puses.
Krievijas attiecības ar NATO un konfrontācijas iespējamību jāvērtē arī kontekstā ar citiem reģionālās un globālās politikas procesiem. Reģionāli Krievijas iebrukums Ukrainā ir samazinājis Krievijas ietekmi tai tuvējos reģionos, piemēram Dienvidkaukāzā vai Centrālāzijas valstīs. Sagaidāms, ka atklāta konfrontācija ar NATO vēl vairāk liks reģiona valstīm meklēt alternatīvus sadarbības virzienus, šādi samazinot Krievijas lomu reģionā. Krievijas iebrukums Ukrainā ir vairojis Krievijas atkarību no Ķīnas. Ķīna turpina nostiprināties kā Krievijas energoresursu tirgus un palielinās Ķīnas preču klātbūtne Krievijas tirgos. Turpinoties Ķīnas ekonomikas izaugsmei, situācijā, kad Krievijas ekonomika stagnē, pastāv augsta iespējamība, ka Krievijai nāksies lielāku stratēģisko uzmanību pievērst Ķīnai un tam, kā ierobežot no tās pieaugošo atkarību.
Iebrūkot Ukrainā, V. Putina režīms bija paļāvies uz vienotības trūkumu Rietumos un Rietumvalstu atšķirīgajām nostājām par attiecībām ar Krieviju. Tomēr karš ir veicinājis Rietumu vienotību un gatavību īstenot pasākumus, lai iegrožotu Krievijas agresiju. Papildus tam, Krievijas iebrukums ir sekmējis Rietumvalstu, īpaši Eiropas valstu aizsardzības politikas pārskatīšanu, lielākajai daļai valstu pieņemot lēmumus par aizsardzības spēju kāpināšanu tuvākajos gados. Viens no indikatoriem ir novirzītais valsts finansējums aizsardzībai, piemēram, 18 no 32 NATO dalībvalstīm 2024. gadā aizsardzībai novirzīs vismaz 2% no IKP. Saskaņā ar Starptautiskā stratēģisko studiju institūta datiem, 2023. gadā NATO dalībvalstu aizsardzības izdevumi veidoja 57,8% no globālajiem izdevumiem, savukārt Krievijas izdevumi bija 4,8%. 
Kopš iebrukuma sākuma, NATO ir veikta virkne nozīmīgu praktisku darbību atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšanai, piemēram, jaunu reģionālo plānu izstrāde. Svarīgs notikums Alianses kopīgo spēju stiprināšanā, īpaši Baltijas jūras reģionā, ir Somijas un Zviedrijas pievienošanās aliansei.
Secinājumi
Krievijas iebrukuma Ukrainā gaita ir radījusi jautājumus par tālākajiem Krievijas rīcības scenārijiem, tai skaitā iespējamu atklātu konfrontāciju ar Rietumvalstīm, tostarp NATO dalībvalstīm. Paziņojumi par Krievijas bruņoto spēku reformām, kas vērstas uz militāras klātbūtnes stiprināšanu valsts rietumu reģionos, regulārie kodolieroču pielietošanas draudi, kas izskan no Krievijas amatpersonu puses, kā arī kopumā Krievijas uzturētais konfrontējošais tonis, rada iespaidu par atklātas militāras konfrontācijas neizbēgamību.
Krievijas faktiskās situācijas apskats savukārt liecina par vairākiem faktoriem, kas neapstiprina Krievijas retorikā pausto. Pirmkārt, Krievijas aizsardzības sektora primārais uzdevums ir karadarbība Ukrainā, tam novirzot lielāko daļu bruņoto spēku, militāri industriālā kompleksa resursu un līdzšinējos gados uzkrāto bruņojuma rezervju. Krievijai būs nepieciešams laiks, lai atjaunotu karā zaudēto tehniku, apmācītu karavīrus, kā arī atjaunotu rezerves. Šīs darbības būs jāveic apstākļos, kad Krievijas ekonomika turpinās saskarties ar izaicinājumiem un valstij nāksies izvērtēt, kurām no vajadzībām novirzīt ierobežotos resursus.
Lai gan V. Putina režīms saglabājas stabils, karš Ukrainā ir pastiprinājis spiedienu uz režīmu, tai skaitā radot jauna veida riskus, kā to parādīja ”Jevgeņija Prigožina dumpis” 2023. gada jūnijā. V. Putina režīma primārais mērķis ir saglabāt savu varu un, lai gan konfrontējoša politika ar Rietumiem veicina sabiedrības mobilizāciju un atbalstu režīmam, tomēr potenciāla eskalācija vai atklāts militārs konflikts var radīt tam neprognozējamas sekas. SAB vērtējumā īsā un vidējā termiņā V. Putina režīms turpinās uzturēt konfrontējošas attiecības ar Rietumvalstīm un NATO, tai skaitā pie nepieciešamības draudot ar konflikta eskalāciju, tostarp kodolieroču izmantošanu. Visticamāk Krievija pret NATO dalībvalstīm turpinās izmantot dažāda rakstura hibrīdās metodes, tai skaitā informatīvās un ietekmes operācijas, kā arī kiberuzbrukumus. Tajā pat laikā atklātās konvencionālas militārās konfrontācijas iespējamība ar Krieviju saglabājas zema.

Krievijas – NATO attiecības un konfrontācijas iespējamība

Šeit lasāmi Satversmes aizsardzības biroja ikgadējie darbības pārskati. SAB darbības publiskajos pārskatos iekļauta neliela daļa no pilnā SAB ziņojuma Ministru kabinetam.

Latvijai nedraudzīgo izlūkošanas un drošības dienestu Latvijā izvērsto aktivitāšu neitralizēšana.

Apsteidzošas informācijas iegūšana par ārvalstu institūciju vai personu pret Latvijas valsts interesēm vērstām darbībām.

Speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam izsniegšana. ES un NATO klasificētās informācijas aizsardzība.

Satversmes aizsardzības birojam – jauna adrese

Aktualitātes

SAB uzdevumi