<img decoding="async" loading="lazy" class="alignnone wp-image-1815" src="/files/uploads/2025/10/EU-INTCEN-un-SAB-direktoru-tiksanas-16.10.2025.jpg" alt="" width="791" height="593" />
16. oktobrī Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Egils Zviedris tikās ar ES Izlūkošanas un situāciju centra (EU INTCEN) direktoru Danielu Markiču. Vizītes laikā SAB direktori pārrunāja tālāko EU INTCEN attīstību, darbības virzienus un SAB sadarbību ar EU INTCEN.
SAB jau ilgstoši sadarbojas ar EU INTCEN, nodrošinot, ka Latvijas izlūkošanas informācija un ekspertīze palīdz veidot ES lēmumu pieņēmēju nostāju būtiskos ar Eiropas drošību saistītos jautājumos.
“SAB un kopumā Baltijas valstu izlūkošanas ekspertīzei par drošības situāciju reģionā ir būtiska loma EU INTCEN analītisko pozīciju formulēšanai ES augstākajām amatpersonām,” sarunā ar SAB direktoru uzsvēra D. Markičs.
“Šobrīd ir īpaši svarīgi veicināt Eiropas valstu vienotību un rūpēties, lai ES lēmumu pieņēmējiem būtu vienota izpratne par Latvijai un Baltijas reģionam aktuālajiem drošības jautājumi. Veiksmīga sadarbības ar EU INTCEN ir viens no atslēgas elementiem, lai tas varētu tikt realizēts. Caur šo sadarbību mūsu dienests palīdz veidot Eiropas drošības politiku, kas ir īpaši būtiski šī brīža reģionālā apdraudējuma kontekstā,” apstiprinot gatavību turpināt SAB un EU INTCEN sadarbību, norādīja SAB direktors.
EU INTCEN ir Eiropas Savienības izlūkošanas analītikas aģentūra - daļa no Eiropas Ārējās darbības dienesta, kas ir ES Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos pakļautībā. EU INTCEN analītika ir balstīta ES dalībvalstu izlūkošanas un drošības dienestu sniegtajā izlūkošanas informācijā.

SAB un EU INTCEN direktori uzsver izlūkošanas ekspertīzes nozīmi Eiropas drošības kontekstā

<img decoding="async" loading="lazy" class="wp-image-1794 aligncenter" src="/files/uploads/2025/10/TM-foto.jpeg" alt="" width="468" height="669" />
Šodien, 9. oktobrī, Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Egils Zviedris tikās ar Tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri, lai pārrunātu nacionālās drošības stiprināšanai būtiskus jautājumus.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere norādīja, ka valsts un sabiedrības drošība šobrīd ir viens no galvenajiem valdības uzdevumiem, un šī joma ir izvirzīta par nākamā gada valsts budžeta prioritāti. Tādēļ valsts budžeta ietvaros stiprināta arī drošības dienestu, tostarp Satversmes aizsardzības biroja, darbība.
“Vienlaikus valsts drošību nevar nodrošināt tikai ar aizsardzības spēju stiprināšanu un drošības dienestu darbu – tā sākas ar cilvēkiem. Mums ir jāsaprot, ka Krievija šobrīd ar dezinformācijas kampaņām un sabotāžām cenšas graut sabiedrības vēlmi katru dienu iestāties un sargāt savu valsti. Norisinās cīņa par mūsu prātiem, cenšoties sēt šaubas par mūsu valstiskumu, demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesībām, šķelt sabiedrības vienotību un vairot iekšpolitisko nestabilitāti. Mērķis – panākt, lai Latvijas iedzīvotāji paši parakstītos uz Krievijai vēlamiem risinājumiem. Tāpēc šobrīd, jo īpaši, svarīgi mums katram apzināties savu atbildību kritiski izvērtēt informāciju, neļauties manipulācijām un iestāties par demokrātiju. Arī valsts pārvaldei ir jāstrādā vienoti – stiprinot gan drošības institūciju kapacitāti, gan sabiedrības uzticēšanos pašām valsts institūcijām.”
SAB direktors norādīja, ka Latvija un citas Eiropas valstis arvien biežāk saskaras ar Krievijas organizētām sabotāžām, diversijām un citiem apdraudējumiem. Viņš uzsvēra, ka dienests cieši sadarbojas ar partneriem, lai savlaicīgi apzinātu riskus un nodrošinātu valsts augstākās amatpersonas ar aktuālo informāciju drošības lēmumu pieņemšanai. 
“Jāpatur prātā – lai arī šobrīd Latvijai nav tieša militāra apdraudējuma, informatīvā un cita nemilitārā ietekme ir regulāri klātesoša. Ar tās palīdzību Latvijai nedraudzīgas valstis apzināti cenšas polarizēt Latvijas sabiedrību, radīt negatīvu noskaņojumu par procesiem valstī, kā arī veicināt neuzticēšanos valdībai un valsts iestādēm. Mērķis ir nesaliedēta, iekšēji sašķelta valsts, kas būtu viegli manipulējama un ietekmējama vēlamā virzienā. SAB rūpīgi dara savu darbu drošības apdraudējumu identificēšanai un novēršanai, bet arī iedzīvotāju rokās ir spēcīgs ierocis ietekmes neitralizēšanai – katra personīgā rezistence pret kaitīgo ietekmi. Tā jātrenē un jāslīpē, lai tādējādi palīdzētu sev un valstij kopumā, apturot ārējās ietekmes virzību un efektu sabiedrībā”, norādīja SAB direktors.
Sarunā puses pārrunāja arī kiberdrošības jautājumus un prasību ieviešanu kritiskajai infrastruktūrai, kā arī SAB iniciatīvas klasificēto dokumentu aprites drošības un efektivitātes uzlabošanā. Ministre atzinīgi novērtēja šī gada februārī Nacionālā slepenā tīkla ietvaros ieviesto drošo e-parakstu, kas atbilst Eiropas regulējumiem un jau sekmīgi tiek izmantots. Pateicoties šim risinājumam, Latvija kļuvusi par vienu no pirmajām Eiropas valstīm, kas ieviesusi pilnvērtīgu un uzticamu elektronisko parakstu klasificētā infrastruktūrā. Drīzumā tiks pabeigts darbs pie elektroniskā zīmoga ieviešanas, kas ļaus digitalizēt un droši glabāt vēsturiskos klasificētos arhīva dokumentus.
Klasificētas informācijas apmaiņas kontekstā Tieslietu ministre un SAB direktors pārrunāja arī ieguvumus, kādi Latvijai paveras pēc starptautisko līgumu parakstīšanas. Valstu starpā noslēdzot līgumu par drošības pasākumiem klasificētas informācijas aizsardzībai, tiek noteikti vienoti un detalizēti klasificētās informācijas apstrādes un aizsardzības nosacījumi, kas ir būtiski aizvien pieaugošajā valstu politiskajā, militārajā un ekonomiskajā sadarbībā. Klasificētas informācijas apmaiņa ir īpaši nozīmīga pilnvērtīgai valstu sadarbībai aizsardzības jomā - vienotai draudu izpratnei, kā arī militārā un tehniskā atbalsta sniegšanai. Šāds regulējums nepieciešams arī, lai abu valstu uzņēmumiem, kas saņēmuši industriālās drošības sertifikātu, dotu tiesības piedalīties otras valsts rīkotos klasificētos iepirkumos. Jaunākie līgumi, ko no Latvijas puses izstrādājis SAB, noslēgti ar ASV un Nīderlandi. Šobrīd izstrādes procesā ir līgumi ar Šveici, Ziemeļmaķedoniju, Poliju un Beļģiju. Plānots uzsākt sarunas ar Zviedriju, Dāniju un Austrāliju, informēja SAB direktors.

SAB direktors un tieslietu ministre tiekoties pārrunā aktuālos drošības jautājumus

Sākoties jaunajam studiju periodam, Satversmes aizsardzības birojs (SAB) norāda, ka Latvijai nedraudzīgu valstu ietekmei var tikt pakļauta arī akadēmiskā vide. Līdztekus dažādām nozarēm, kurām cenšas piekļūt citu valstu izlūkošanas un drošības dienesti, aktīva interese tradicionāli, īpaši šī brīža ģeopolitiskajā situācijā, ir par izglītības un zinātnes jomā strādājošajiem, lai ar šo cilvēku starpniecību tiktu pie noderīgas informācijas. Tādēļ SAB aicina mācībspēkus, studentus, pētniekus un citus, kas iesaistīti akadēmiskajos procesos, būt uzmanīgiem un izvērtēt savu kontaktu dibināšanas un informācijas apmaiņas praksi.
SAB rekomendācijas sadarbībai ar ārvalstu studentiem, mācībspēkiem un ārvalstu partneriem zinātniskajā pētniecībā:
- Pirms uzsākt kopīgu pētījumu vai citu sadarbības projektu ar ārvalstu partneriem, rūpīgi jāizpēta publiski pieejamo informāciju par iespējamo sadarbības partneri. Riskus rada partneri, kas potenciāli var darboties nedraudzīgu valstu izlūkdienestu uzdevumā;
- Uzņemot ārvalstu studentus, uzmanība jāpievērš viņu līdzšinējai iegūtajai izglītībai, - kādā jomā un kurā augstskolā studenti ir ieguvušu diplomus;
- Jāpārliecinās, vai uz iespējamo sadarbības partneri neattiecas sankcijas, vai eksporta kontroles ierobežojumi;
- Pētniecības darbs jāorganizē tā, lai būtu kontrolējama piekļuve pētījumu datiem (individuālas paroles un lietotāja vārdi, piekļuves kartes laboratorijām u.tml.);
- Līgumā ar ārvalstu partneri savlaicīgi jāparedz, kāda informācija par pētījuma rezultātiem būs pieejama partneriem un kam būs tiesības uz patentu par iespējamu izgudrojumu;
- Slēdzot līgumu par kopīgu pētniecību ar ārvalstu partneri, jāpievērš uzmanība, kur un kādā šķīrējtiesā tiks izskatīti strīdi par domstarpībām līguma izpildes sakarā;
- Jāizvērtē sociālo tīklu vietnēs ievietotā informācija par sevi, savām privātajām vai darba gaitām, veicamā darba specifiku un panākumiem. Detalizēta informācija var piesaistīt nedraudzīgu valstu izlūkdienestu interesi, lai izteiktu vilinošus sadarbības piedāvājumus, aicinot atklāt publiski nepieejamu informāciju.
Līdz šim fiksētie izlūkošanas gadījumi gan Latvijā, gan citās valstīs liecina, ka ārvalstu izlūkošanas un drošības dienesti ir īpaši ieinteresēti eksakto un inženierzinātņu nozarēs, taču aktuāla ir informācijas vākšana arī sociālo, humanitāro zinātņu un citās jomās.
SAB aicina vienmēr rūpīgi izvērtēt, vai ārvalstu partneru solītie labumi (finansējums, ierīces, tehnoloģijas) atsver iespējamos riskus un zaudējumus.

SAB brīdina par iespējamiem drošības riskiem akadēmiskajā vidē

Šī gada 12.-16. septembrī norisināsies Krievijas un Baltkrievijas apvienotās stratēģiska līmeņa militārās mācības “Zapad-2025”. Mācības norisināsies galvenokārt Baltkrievijas teritorijā, taču militārās aktivitātes plānotas arī Kaļiņingradā un jaunizveidotajos Maskavas un Ļeņingradas kara apgabalos. Oficiāli izziņotie “Zapad-2025” mērķi ir simulēt kopīgas aizsardzības un uzbrukuma operācijas, uzlabojot Krievijas un Baltkrievijas bruņoto spēku sadarbību. Kaut arī Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vērtējumā šo militāro mācību radītais apdraudējums Latvijai un NATO ir zems, Krievija un Baltkrievija izmanto “Zapad-2025” iekšpolitikas un ārpolitikas stratēģiskās komunikācijas veidošanā.
Iekšpolitikas auditorijai V. Putina režīms izmanto “Zapad-2025”mācības, lai skaidri vēstītu, ka, neraugoties uz karu Ukrainā, Krievija spēj attīstīt un stiprināt savas militāras spējas, kā arī reaģēt uz militāru apdraudējumu. Šādam vēstījumam ir labvēlīga augsne Krievijas un Baltkrievijas informatīvajā telpā, jo tas akcentē valsts varas stabilitāti, uzticama sabiedrotā esamību un mācību aizsardzības raksturu. Vienlaicīgi uz tā pamata tiek radīta labvēlīga augsne pārmetumiem pret Rietumvalstīm par to agresīvu ārpolitiku un reģiona drošības situācijas pasliktināšanu. Savukārt tas veicina pretrietumniecisku noskaņojumu Krievijas sabiedrībā un attaisno V. Putina režīma agresīvo ārpolitiku, īpaši karu Ukrainā.
Apzinoties, ka “Zapad-2025” mācībām tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, Krievija veido arī līdzīgus ārpolitiskos vēstījumus - neraugoties uz karu Ukrainā, tā spēj attīstīt un stiprināt savu militāro klātbūtni pie NATO robežām. Lai piešķirtu lielāku stratēģisko nozīmi, Krievija un Baltkrievija mācību kontekstā akcentē uzdevumus ar taktiskajiem kodolieročiem, kā arī demonstrē jaunu militāro tehniku. Šādu vēstījumu primārā mērķauditorija ir Rietumvalstis, raidot skaidru signālu par Krievijas apjomīgajām militārajām spējām, tostarp kodolspējām.
Šī gada “Zapad” mācības iezīmē arī citu Krievijas un jo īpaši Baltkrievijas stratēģiskās komunikācijas iezīmi – abas valstis ilustrē sevi kā atbildīgas un pragmatiskas kaimiņvalstis, kuras spiestas reaģēt Rietumvalstu radītajiem draudiem. Šī gada maijā Baltkrievijas amatpersonas paziņoja par mācību pārcelšanu no Baltkrievijas rietumu pierobežas dziļāk Baltkrievijas teritorijā un mācību apmēra samazināšanu – oficiāli mācībās Baltkrievijā piedalīsies mazāk kā 13 000 dalībnieki. Baltkrievija arī izziņoja, ka, neraugoties uz samazināto mācību apmēru, tā joprojām aicina starptautiskos novērotājus, tostarp no Baltijas valstīm, piedalīties mācībās. Saskaņā ar Baltkrievijas amatpersonu teikto šādu darbību galvenais mērķis bija gatavība mazināt spriedzi reģionā.
Tomēr šāds pragmatisma vēstījums ātri tika pavērsts pret Baltijas valstīm un Poliju. Baltkrievijas amatpersonas izplatīja vēstījumus, ka NATO (Baltijas valstis un Polija) izmanto “Zapad-2025” kā ieganstu militarizācijai, neskatoties uz Baltkrievija un Krievija šķietami demonstrēto pretimnākšanu, samazinot mācību apmērus un atvirzot tālāk no NATO robežām.
Ļoti iespējams, ka līdz ar “Zapad-2025” aktīvās fāzes tuvošanos Krievijas un Baltkrievijas paziņojumi kļūs arvien skaļāki un pieaugs arī pret Latviju un NATO vērstas informatīvās kampaņas. Ļoti iespējams, ka Krievijas un Baltkrievijas amatpersonas pievērsīs pastiprinātu uzmanību NATO informatīvajā telpā izplatītajiem vēstījumiem ar mērķi tos dramatizēt un izmantot savās informatīvajās kampaņās.
Kopumā mācību radītais militārais apdraudējums Latvijai un NATO tiek vērtēts kā zems – Krievijas militāra un politiska iesaiste mācībās ir zemāka kā citus gadus, Krievijas militārie resursi joprojām ir koncentrēti karam Ukrainā. Vienlaikus, SAB aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un ziņot atbildīgajām iestādēm par aizdomīgiem novērojumiem pierobežā, piemēram, sakaru traucējumiem.
Šis raksts tiek publicēts Satversmes aizsardzības biroja informatīvi analītisko rakstu sērijā. Rakstu sērijas mērķis ir savas kompetences ietvaros sniegt ekspertīzi par Latvijas sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem, lai tādējādi papildinātu informatīvo telpu ar uzticamu informāciju, kas iedzīvotājiem kalpotu kā valstī aktuālo procesu skaidrojums un prognoze to attīstībai. Raksti tiek sagatavoti periodiski, atbilstoši tematu aktualitātei.
&nbsp;

Militārās mācības “Zapad” kā Krievijas un Baltkrievijas informatīvās un psiholoģiskās ietekmes instruments

Šeit lasāmi Satversmes aizsardzības biroja ikgadējie darbības pārskati. SAB darbības publiskajos pārskatos iekļauta neliela daļa no pilnā SAB ziņojuma Ministru kabinetam.

Latvijai nedraudzīgo izlūkošanas un drošības dienestu Latvijā izvērsto aktivitāšu neitralizēšana.

Apsteidzošas informācijas iegūšana par ārvalstu institūciju vai personu pret Latvijas valsts interesēm vērstām darbībām.

Speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam izsniegšana. ES un NATO klasificētās informācijas aizsardzība.

Header LV

Izlūkošanas mērķis ir iegūt apsteidzošu informāciju par ārvalstu valdību, institūciju, organizāciju vai atsevišķu personu nodomiem un rīcību, kas ir vērsta pret Latvijas valsti vai vitāli svarīgām valsts interesēm. Vienlaikus SAB seko līdzi politiskajai, ekonomiskajai un drošības situācijai Latvijai stratēģiski svarīgās ārpus NATO un Eiropas Savienības esošās valstīs, lai savlaicīgi identificētu iespējamos riskus un ārvalstu intereses Latvijā.
Iegūto informāciju pēc apkopošanas un analīzes SAB regulāri sniedz valsts augstākajām amatpersonām valsts interesēm visatbilstošāko lēmumu pieņemšanai. Izlūkošanas procesā SAB strikti ievēro Latvijas likumdošanu, starptautiskos normatīvus un starpvalstu vienošanās. Izlūkošanas darbs tiek veikts vienīgi, lai aizsargātu Latvijas drošību un intereses, tas nav vērsts pret citu valstu drošību.

Izlūkošana

Aktualitātes

SAB uzdevumi