Šī gada 17. februārī Satversmes aizsardzības birojs (SAB) publicē 2024. gada darbības pārskata neklasificēto daļu. Līdztekus pagājušā gada analīzei, SAB sniedz arī prognozes par aktuālo drošības jautājumu iespējamo attīstību.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, Eiropas valstis saskaras ar jaunu, bet arvien nozīmīgāku apdraudējumu – Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu organizētām sabotāžām, diversijām un fiziskiem uzbrukumiem mērķiem Eiropā. 2024. gadā šī tendence ir būtiski pastiprinājusies, un Krievijas organizētās sabotāžas skar arvien vairāk Eiropas valstu. Jaunā Krievijas uzbrukumu tendence apliecina, ka Krievija jau praktiski atrodas tiešā konfrontācijā ar Rietumvalstīm.
SAB vērtējumā pašreizējais Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu mērķis ir pilnveidot savas spējas organizēt sabotāžas Eiropā, un tās ir daļa no Krievijas gatavošanās iespējamai militārai konfrontācijai ar NATO ilgtermiņā. Tā kā tās militārie resursi šobrīd ir koncentrēti Ukrainā, 2025. gadā tiešas Krievijas un NATO militāras konfrontācijas iespējamība ir zema. Taču, ja karš Ukrainā tiktu “iesaldēts” un bruņotie spēki vairs neciestu nozīmīgus militāros zaudējumus aktīvā karadarbībā, Krievija varētu laika periodā līdz 5 gadiem īstenot militāro spēku palielināšanas plānus NATO ziemeļaustrumu flanga, tostarp Baltijas, virzienā. Šādā gadījumā Krievijas militārais apdraudējums NATO būtisku pieaugtu.
“Ārēja apdraudējuma iespējamības situācijā īpaši svarīgi iepretim tam uzturēt valsts stabilitāti un iekšēju noturību. Tas attiecas uz visiem līmeņiem – no individuālā līdz politiskajam, tostarp starptautiskajā arēnā. Jebkuru lēmumu pieņemšanas procesā ir būtiski domāt stratēģiski, ilgtermiņā un drošības kontekstā, jo savas drošības uzturēšanā tieši pašu spēks ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem – spēcīgos un par sevi pārliecinātos neviens aizskart nemēģina,” komentējot šī brīža drošības izaicinājumus, uzsver SAB direktors Egils Zviedris.
Pilns pārskata teksts pieejams <a href="/files/uploads/2025/02/SAB-gada-parskats_2024_LV.pdf">šeit</a>.
Ar SAB gada pārskatā analizēto tematiku, galvenajiem secinājumiem un prognozēm, kā arī citu SAB izplatītu informāciju iepazīties iespējams arī sociālajā tīklā X SAB kontā @SAB_LV.
SAB gada pārskata klasificēto daļu izskatīs Ministru kabinetā un Saeimas Nacionālās drošības komisijā. Līdz ar to tiks apstiprināti arī SAB darbības virzieni 2025. gadam.
SAB darbības pārskats piedāvā apskatu par pretizlūkošanas, kiberdrošības, izlūkošanas un klasificētas informācijas aizsardzības jautājumiem 2024. gadā. Pārskatā iekļauts vērtējums par iekšpolitiskās un ārpolitiskās attīstības tendencēm Krievijā un Baltkrievijā 2024. gadā, ņemot vērā šo valstu specdienestu īpaši aktīvos centienus ietekmēt ES un NATO valstis, tostarp Latviju.

Krievija mērķtiecīgi pilnveido spējas konfrontācijai ar NATO, publicējot 2024. gada darbības pārskatu, norāda SAB

Šodien tiek parakstīts Satversmes aizsardzības biroja (SAB) un Nīderlandes atbildīgās iestādes izstrādātais Latvijas un Nīderlandes līgums par drošības pasākumiem klasificētas informācijas aizsardzībai. Līgumu no Latvijas puses paraksta Ārlietu ministre Baiba Braže, bet Nīderlandes pusi pārstāv Nīderlandes Ārlietu ministrs Kaspars Veldkamps.
Starp Latviju un Nīderlandi nav spēkā esoša līguma par drošības pasākumiem klasificētas informācijas aizsardzībai, tādēļ minētā līguma parakstīšana ir būtiska abu valstu sadarbībai, it sevišķi drošības un aizsardzības jomā. Līgums nosaka vienotus un detalizētus klasificētās informācijas apstrādes un aizsardzības nosacījumus. Noslēgtais līgums dos iespēju abu valstu uzņēmumiem, kas saņēmuši industriālās drošības sertifikātu, piedalīties otras valsts rīkotos klasificētos iepirkumos.
Latviju sarunās par līgumu izstrādi pārstāv SAB kā Nacionālā drošības iestāde. Darbs pie līguma sagatavošanas ir ilgstošs process, jo tajā iesaistītas divas valstis ar atšķirīgu normatīvo regulējumu. Arī šajā gadījumā līguma tapšanai bija nepieciešami vairāki gadi.

Paraksta Latvijas – Nīderlandes līgumu par drošības pasākumiem klasificētas informācijas aizsardzībai

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) izsludina atklātu konkursu uz <a href="https://www.sab.gov.lv/datu-apstrades-specialists/">datu apstrādes speciālista</a> amata un <a href="https://www.sab.gov.lv/informacijas-drosibas-analitikis/">informācijas drošības analītiķa</a> amata vietām.
Savai komandai SAB aizvien aicina pievienoties arī <a href="https://sab.gov.lv/vakance-tikla-iekartu-administrators/">tīkla iekārtu administratoru</a> un <a href="https://sab.gov.lv/elektromagnetisko-merijumu-specialists/">elektromagnētisko mērījumu speciālistu</a>. Tāpat dažādu jomu speciālisti var pieteikties, lai kļūtu par SAB <a href="https://sab.gov.lv/analitikis/">analītiķi</a> vai <a href="https://sab.gov.lv/izlukosanas-pretizlukosanas-specialists/">izlūkošanas/pretizlūkošanas speciālistu</a>.
Plašāk par šīm un citām SAB vakancēm iespējams uzzināt biroja tīmekļvietnes www.sab.gov.lv sadaļā “<a href="https://sab.gov.lv/darba-iespejas/">Darba iespējas</a>”. Lai pieteiktu savu kandidatūru, aicinām sūtīt savu CV un motivācijas vēstuli uz e-pastu darbs@sab.gov.lv. Visi pretendenti atbildi uz savu pieteikumu saņems divu nedēļu laikā pēc pieteikuma iesūtīšanas. Tiem, kuru kandidatūra tiks izskatīta darbam SAB, jārēķinās, ka pārbaužu process var ilgt no trim līdz sešiem mēnešiem.
Piesakot savu kandidatūru darbam SAB, kandidāti tiek aicināti izvērtēt savu atbilstību <a href="https://likumi.lv/ta/id/57256-valsts-drosibas-iestazu-likums">Valsts drošības iestāžu likuma</a> 20. pantā noteiktajām prasībām.
SAB ir valsts drošības iestāde, kuras galvenie uzdevumi ir izlūkošana, pretizlūkošana un valsts noslēpuma aizsardzība. Birojs nodrošina valsts augstākās amatpersonas ar informāciju, kas nepieciešama Latvijas nacionālās drošības stiprināšanai un aizsardzībai pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem. Birojs ir arī daļa no NATO un Eiropas Savienības izlūkošanas kopienas, ikdienā cieši sadarbojoties ar partneriem Rietumvalstīs.

Jaunas vakances darbam Satversmes aizsardzības birojā

2024. gada 12. decembrī parakstīts Satversmes aizsardzības biroja (SAB) un Amerikas Savienoto Valstu kompetentās iestādes izstrādātais Latvijas un ASV līgums par drošības pasākumiem klasificētas informācijas aizsardzībai. Līgumu no Latvijas puses paraksta Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, bet ASV pusi pārstāv Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Kristofers Robinsons.
Līgums nosaka vienotus un detalizētus klasificētās informācijas apstrādes un aizsardzības nosacījumus, kas ir būtiski aizvien pieaugošajā valstu politiskajā, militārajā un ekonomiskajā sadarbībā. Klasificētas informācijas apmaiņa ir īpaši nozīmīga pilnvērtīgai valstu sadarbībai aizsardzības jomā - vienotai draudu izpratnei, kā arī militārā un tehniskā atbalsta sniegšanai. Šāds regulējums nepieciešams arī, lai abu valstu uzņēmumiem, kas saņēmuši industriālās drošības sertifikātu, dotu tiesības piedalīties otras valsts rīkotos klasificētos iepirkumos.
Latviju sarunās par līgumu izstrādi pārstāv SAB, kā Nacionālā drošības iestāde. 
Darbs pie līguma sagatavošanas ir ilgstošs process, jo tajā iesaistītas divas valstis ar atšķirīgu normatīvo regulējumu kā klasificētas informācijas aizsardzībā, tā starptautisku līgumu izstrādes un ratifikācijas procedūrās. Arī šajā gadījumā līguma tapšanai bija nepieciešami vairāki gadi. Līdz ar šī līguma parakstīšanu, spēku zaudē iepriekšējais līgums, kurš bija noslēgts 1998. gadā un vairs neatbilda mūsdienu apstākļiem un prasībām.
Šobrīd izstrādes procesā ir līgumi ar Nīderlandi, Ziemeļmaķedoniju, Poliju, Beļģiju un Maltu.

Paraksta Latvijas – ASV līgumu par drošības pasākumiem klasificētas informācijas aizsardzībai

Šeit lasāmi Satversmes aizsardzības biroja ikgadējie darbības pārskati. SAB darbības publiskajos pārskatos iekļauta neliela daļa no pilnā SAB ziņojuma Ministru kabinetam.

Latvijai nedraudzīgo izlūkošanas un drošības dienestu Latvijā izvērsto aktivitāšu neitralizēšana.

Apsteidzošas informācijas iegūšana par ārvalstu institūciju vai personu pret Latvijas valsts interesēm vērstām darbībām.

Speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam izsniegšana. ES un NATO klasificētās informācijas aizsardzība.

Header LV

Valsts noslēpums ir tāda militāra, politiska, ekonomiska, zinātniska, tehniska vai cita rakstura informācija, kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, ekonomiskajām vai politiskajām interesēm. Par valsts noslēpumu atzīstamās informācijas apjoms norādīts Ministru kabineta 2004. gada 26. oktobra noteikumos Nr. 887 ,,<a href="http://likumi.lv/doc.php?id=95649" target="_blank" rel="noopener">Valsts noslēpuma objektu saraksts</a>”.
Valsts noslēpuma aizsardzības jomā SAB veic personu pārbaudes, lai izsniegtu speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpuma objektiem (speciālās atļaujas), kā arī pārbauda un akreditē darbā ar klasificētu informāciju izmantojamās telpas.
<h2>Slepenības pakāpes</h2>
Valsts noslēpumu saturoša informācija tiek iedalīta četrās kategorijās – dienesta vajadzībām, konfidenciāla, slepena un sevišķi slepena.
Pieejai konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem ir nepieciešama speciālā atļauja. Speciālajām atļaujām ir trīs kategorijas:
<ul>
<li>pirmās kategorijas speciālās atļaujas pieejai sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem;</li>
<li>otrās kategorijas speciālās atļaujas pieejai slepeniem valsts noslēpuma objektiem;</li>
<li>trešās kategorijas speciālās atļaujas pieejai konfidenciāliem valsts noslēpuma objektiem.</li>
</ul>
Pieeja valsts noslēpumam tiek piešķirta pēc rūpīgas personas pārbaudes, kuras laikā ir gūta pārliecība par personas spēju ievērot valsts noslēpuma aprites un aizsardzības noteikumus. Latvijā otrās un trešās kategorijas speciālās atļaujas var izsniegt Valsts drošības dienests (VDD), Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD) un SAB. Savukārt pirmās kategorijas speciālās atļaujas izsniedz vienīgi SAB. Valsts drošības iestāžu valsts noslēpuma aizsardzības atbildības jomu sadalījums noteikts likuma "<a href="http://likumi.lv/doc.php?id=41058" target="_blank" rel="noopener">Par valsts noslēpumu</a>" 10. pantā.
<h2>Kam nepieciešama speciālā atļauja darbam ar valsts noslēpumu</h2>
Amatu sarakstu, kuru pienākumu veikšanai nepieciešama speciālā atļauja, izstrādā katras iestādes vadītājs un saskaņo ar attiecīgo valsts drošības iestādi.
Iesniegumu par konkrētas personas nepieciešamību iegūt speciālo atļauju sagatavo iestāde, kurā persona strādā vai plāno uzsākt darbu. Pieprasot speciālo atļauju, pretendents darbavietā aizpilda un pašrocīgi paraksta Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra noteikumu Nr. 822 "<a href="https://likumi.lv/ta/id/348742-valsts-noslepuma-ziemelatlantijas-liguma-organizacijas-eiropas-savienibas-un-arvalstu-instituciju-klasificetas-informacijas-aizsardzibas-noteikumi">Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi</a>" 2. pielikumā atrodamo aptaujas lapu.
<h2>Ja speciālā atļauja atteikta vai netiek pagarināta</h2>
Par atteikumu izsniegt speciālo atļauju, kā arī par lēmumu nepagarināt speciālo atļauju vai pazemināt speciālās atļaujas kategoriju, rakstveidā tiek informēta persona, kurai speciālā atļauja nepieciešama darbam, un iestādes, kurā persona strādā, vadītājs. SAB vēstulē tiek norādīti likuma "<a href="http://likumi.lv/doc.php?id=41058" target="_blank" rel="noopener">Par valsts noslēpumu</a>" panti, to daļas un punkti, kuros noteiktie kritēriji bijuši par pamatu pieņemtajam lēmumam par speciālās atļaujas atteikumu vai lēmumu to nepagarināt vai pazemināt atļaujas kategoriju. Atteikuma iemesls tiek izskaidrots gan pašai personai, kurai tiek atteikta speciālā atļauja, gan personas darba devējam tiktāl, cik to neliedz šai informācijai noteiktais valsts noslēpuma statuss.
Lēmumu par speciālās atļaujas atteikumu, anulēšanu vai kategorijas pazemināšanu persona var apstrīdēt ģenerālprokuroram 14 dienu laikā no tā paziņošanas dienas. Ģenerālprokurora lēmumu 14 dienu laikā no tā paziņošanas dienas persona var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību. Lēmuma darbība nav apturama arī pēc personas lūguma.

Valsts noslēpuma aizsardzība

Aktualitātes

SAB uzdevumi